Sākumlapa Ziņas Sports Izklaide Kultūra Sieviete Dzīve Auto Īpašums Receptes Konkursi Jaunais gads D

Sākumlapa Ziņas Sports Izklaide Kultūra Sieviete Dzīve Auto Īpašums Receptes Konkursi Jaunais gads Dzīve: Darbs un karjera Telpa un Laiks Izglītība Tīņu dzīve Mājai E-kiosks Receptes Svētki Tēmas: Dzīvnieki Mode Astroloģija
Jau nodibināta pregnant in heels sliekkopības interesentu asociācija, katrā novadā ir kāds sliekkopības konsultants, cilvēki pregnant in heels piemēro dažādas ēkas Kalifornijas sarkano slieku prasībām pregnant in heels un tic, ka tieši slieku mēsli būs zelta vērtē. Teorētiski tas būtu iespējams, pregnant in heels turklāt pregnant in heels dabiskas izcelsmes atkritumu izbarošana sliekām ir videi un klimatam pregnant in heels daudz draudzīgāka rīcība nekā vienkārša to pūdēšana atkritumu poligonos, kur dažādu gāzu savākšanai jābūvē dārgas sistēmas. Taču izmēģinājumi rāda, ka vermikomposts nemaz nav tāda panaceja, kā apgalvo paši biohumusa ražotāji. Interneta vidē atrodamā informācija par vermikomposta izmantošanu un tā ietekmi uz augiem bieži vien ir pārspīlēta un sagrozīta, bet plašākai sabiedrībai ticama pregnant in heels informācija par šiem jautājumiem parasti nav brīvi pieejama. Tāpēc šajā rakstā apkopota visa pieejamā pregnant in heels zinātniskā informācija par vermikomposta ietekmi uz augsni un augiem, kā arī aprakstīti LU Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedrā veiktie pētījumi par vermikomposta ietekmi uz augu augšanu.
Slieku nozīmi augsnes auglības nodrošināšanā aprakstījis Čārlzs Darvins jau 19. gadsimta beigās. Tomēr tikai pirms pārdesmit gadiem sliekas sāka izmantot proteīna un mēslojuma producēšanai rūpnieciskām vajadzībām, jo slieku spējas pārstrādāt augu atliekas un lopu mēslus ir tiešām apbrīnojamas – viena slieka dienā apēd savam svaram atbilstošu organisko vielu daudzumu. Optimālos apstākļos 5 kg slieku pregnant in heels (aptuveni 10 tūkstoši īpatņu) 30 dienu laikā var pārstrādāt tonnu bioloģisko atkritumu kompostā. Ņemot vērā slieku vairošanās potenciālu (viena slieka pregnant in heels mēnesī rada aptuveni 250 jaunu slieku), vermitehnoloģija ir viena no efektīvākajām un resursus taupošākajām biotehnoloģijas nozarēm ar augstu «pievienoto vērtību». Pēdējo desmit pregnant in heels gadu laikā tieši vermikomposta (nosaukumu «biohumuss» uzskatu par aplamu) ražošana un izmantošana kļuvusi par visstraujāk augošo vermitehnoloģijas virzienu.
Vermikomposts veidojas, organiskajiem savienojumiem modificējoties slieku gremošanas traktā bioķīmisko un mikrobioloģisko reakciju rezultātā. Slieku ekskrementi jeb mēsli bagātīgi satur mikroorganismus pregnant in heels (sēnes un baktērijas), organiskos savienojumus un minerālvielas, un tos var izmantot augsnes kvalitātes uzlabošanai un augu augšanas un izturības veicināšanai. Taču ar šā komposta devām nedrīkst pārspīlēt! Pārstrādājot organiskos atkritumus, sliekas stabilizē organiskās atliekas, pārveido minerālvielas augiem labāk pieejamās formās un samazina pregnant in heels potenciāli kaitīgo mikroorganismu daudzumu. Vermikomposta pozitīvā ietekme uz augu augšanu un ražu parasti tiek saistīta ar augsnes īpašību un struktūras uzlabošanu, minerālelementu labāku pieejamību, palielinātu mikrobioloģisko aktivitāti, bioloģiski aktīvu metabolītu klātbūtni. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka vermikomposta pievienošana augsnē, kā arī tā ekstrakta izmantošana augsnes laistīšanai un augu apsmidzināšanai var ievērojami samazināt dažādu slimību intensitāti, kā arī palielināt izturību pret augēdājiem kaitēkļiem.
Vermikomposta labvēlīgā ietekme uz augsnes struktūru saistīta ar makroporu pregnant in heels izmēru palielināšanos, kā rezultātā uzlabojas arī ūdens saglabāšanas spēja, jo slieku mēslos ir palielināts minerālā slāpekļa saturs un, salīdzinot ar parasto kompostu, tam ir zemāka C/N attiecība un zemāks pH. Salīdzinot ar parasto kompostu, daudzu mikroelementu koncentrācijas vermikompostā ir ievērojami augstākas. Uzskata, ka vermikompostam ir lielāka un daudzveidīgāka mikrobioloģiskā aktivitāte nekā parastajam kompostam. Tomēr būtiska nozīme šajā ziņā ir izmantotā substrāta izcelsmei un sastāvam, kā arī izmantošanas apstākļiem. Lai arī vermikompostā ir aptuveni divas reizes mazāk sēņu nekā parastajā kompostā, to ģenētiskā daudzveidība vermikompostā pregnant in heels ir lielāka. Trešdaļa no sēņu kopapjoma ir termotolerantās un termofilās sēnes. Ja kūtsmēsli satur ievērojamu daudzumu potenciāli kaitīgo baktēriju, tad vermikompostā pēc 60 dienām nevar konstatēt Shigella, Salmonella un Enterobacter. Savukārt vermikompostēšana pregnant in heels būtiski (pat seškārt) samazina Escherichia coli, enterovīrusu un helmintu olu daudzumu.
Veicot baktēriju ģenētiskā sastāva pregnant in heels salīdzinošo pregnant in heels analīzi, konstatēts, ka parastajā kompostā dominējošās baktērijas ir sporas veidojošās termotolerantās Firmicutes un Actinobacteria, bet vermikompostā konstatēta augstāka baktēriju ģenētiskā daudzveidība pregnant in heels bez noteiktu grupu dominances, kas atspoguļo slieku darbības ietekmi, turklāt būtisks ir fak